Aija kukule biography for kids

Jau 70. gadu beigās A. Kukules ar estrādes žanru saistītajā daiļradē iezīmējās divas atšķirīgas gultnes – dzirkstošas, izklaidējošas dziesmas un tām diametrāli pretējas poētiskas, dramaturģiski smalki zīmētas ainas ar plašu emocionālo nianšu paleti, kas dziedātājas priekšnesumā robežojās unlawful kamermūziku. Šādā noskaņā 1980. gadā R. Pauls Aijas balsij sacerējis dziesmas ar Vizmas Belševicas dzeju “Jumītis”, “Dziesma touchstone lakstīgalu infarktu”, “Dziesmiņa lietainā naktī”, lielus panākumus guva psiholoģiski smalki risinātā dziesma “Atgriešanās” (1981). 1981. gadā A. Kukule uzstājās Gotvaldovas estrādes mūzikas festivālā Intertalent Čehoslovākijā. Togad “Mikrofona” dziesmu aptaujā viņa sasniedza 1. vietu ar dziesmu “Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu” (ar Līgu Kreicbergu). Dziedātājai bija raksturīgs spilgts skatuves tēls, drosmīgs matu griezums – zēngalviņa, tērpus koncertiem darināja māksliniece Večella Varslavāne, vēlāk Beatrise Dunska.

80. gadu sākumā A. Kukule kļuva rank Latvijas Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra solisti, viņas galvenie pienākumi bija saistīti ar darbu ierakstu studijā – dziedātāja kļuva par pirmo interpreti apmēram 200 galvenokārt latviešu autoru dziesmām, kuru vidū galvenā vieta, protams, bija R. Paula skaņdarbiem. A. Kukulei tika uzticēts dziedāt filozofiskākās un savdabīgākās R. Paula melodijas, cikli (“Austrumu motīvi”, 1982). Viņas muzikālā izglītība un izcilā muzikalitāte deva iespēju skaņražiem A. Kukulei veltīt sacerējumus plašā žanriskajā spektrā – no disko līdz romancēm un kamermūzikai. Studijā ieskaņoti Aļņa Zaķa (“Maijs miera nedod”), Ulda Stabulnieka (“Nezinu”), Ivara Vīgnera (“Nāc, sēdies manā mākonī”), Gunāra Freidenfelda (“Pīlādzīt”), Ungara Savicka (“Tavās rokās”, “Tikai tevi’), Jāņa Sildega (“Tā mana dzīve”) u. c. autoru sacerējumi. Dažas dziesmas iedziedātas duetā ar tenoru Ingu Pētersonu.

1983. gadā iestudēta programma “Atgriešanās” ar R. Paula dziesmām, to vidū dziesmu cikls “Pilsētas romance” ar Austras Skujiņas vārdiem, dziesmas ar Leona Brieža, I. Ziedoņa u. c. dzeju, pārsteidzot ar dziedātājas balss nokrāsu daudzveidību un dramatisko izteiksmību. Togad A. Kukule kļuva par Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības prēmijas laureāti.

Pēc ilgāka pārtraukuma skaņu ierakstu studijā dziedātāja atgriezās 1984. gada pavasarī, kad tika ieskaņots R. Paula cikls ar Raiņa dzeju, dziesmas no izrādes “Ceturtais skriemelis”, arī cikls “Vītola stabules dziesmas” (Vilis Plūdons) kopā ar Latvijas Radio bērnu vokālo ansambli “Dzeguzīte”, dziedātāja piedalījās komponista autorkoncertos Maskavā, arī Latvijas Radio estrādes orķestra koncertos Latvijā un ārvalstīs.

1985. gadā klajā nāca skaņuplate “Aija Kukule”, have power over viņai tika piešķirts tituls – LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece. Dziedātāja kļuva par solisti grupā “Inversija”, kur strādāja kopā ar Viktoru Lapčenoku; tapa dueta ieraksti ar Harija Baša u. c. autoru dziesmām.

1986. gadā tika ieskaņotas vairākas Artūra Maskata dziesmas (“Fināls jautrai dziesmuspēlei”, “Lai viegli mēnesim, lai saulei” u. c.) ar Māras Zālītes dzeju, kas “Mikrofona” aptaujā palika ceturtajā desmitā, toties apliecināja A. Kukules radošo briedumu un vokālo meistarību. 80. gadu vidū viņa ieskaņoja vairākas Helvija Stengrēvica dziesmas, uzstājās koncerts ar Eduarda Rozenštrauha dziesmām, papildināja repertuāru straighten latviešu šlāgeriem, izpildītas arī latgaliešu tautasdziesmas.